Šodien ieraudzīju vēl dažas lietas, kas lika aizdomāties par mūsu ekonomisko stāvokli.

Es kazino vairs nestrādāju jau teju vai gadu, taču dažus no pastāvīgajiem klientiem vēl atceros. Un tā nu es šodien braucot mājās tramvajā redzēju vienu no šiem klientiem - izkāpa arī manā pieturā. Pirms gada šķiet vēl brauca ar k-kādu nesliktu mašīnu.

SuperNetto šodien pie kases iekļuvu kilometru garā rindā neskatoties uz to, ka pats SuperNetto ir labi ja 50 metrus garš un kopumā cilvēki Rīgā šodien nav tik daudz (visi laukos). Izskatās, ka lielas tautas masas no klasi augstākajiem Rimi un Maxima ir pārgājuši uz klasi zemākajiem SuperNetto.

Istabas biedrs nevar jau kādu mēnesi pārdot savu mašīnu (BMW). Cits man zināms džeks tirgojot savu autiņu ievērojami zem tirgus cenas, taču interese līdz šim esot bijusi apaļa nulle.

Ehh… dzīvojam tālāk.

Lūdzu, prezentēju Jums vienkārši ģeniālu veidu, kā savus ienākumus pārvērst pozitīvi augošā virzienā, kamēr pārējā valsts un pasaules ekonomika iet uz leju!

TĀTAD!

Tātad izdomājam kaut kādu daudz maz aizkustinošu stāstiņu, kas paķertu cilvēku labās sirdis un spēlētu uz cilvēku emocionālo noti. Piemēram, šāds derēs:

Pirms pāris dienām Rīgas rajonā notika briesmīga autoavārija kuras rezultātā cieta meitenīte vārdā Monta, kas ir 9 gadus veca, viņas tēvs kā arī lielais brālis. Tēva un brāļa stāvoklis ir nostabilizējies un ārsti sola, ka viņi izveseļosies tuvākajā laikā, taču mazās Montas liktenis ir stipri vien bēdīgāks, avārijas rezultātā smagi cietusi mazās Montas galva un tam ir nepieciešama speciāla ārstēšana, lai to veiktu ir nepieciešams doties uz Zviedriju, pie šīs jomas lielākajiem speciālistiem, lai spētu nosegt visus izdevumus (ārstēšana, ceļojums, uzturēšanās) ir nepieciešama ļoti liela naudas summa, kas priekš Montas ģimenes ir stipri par augstu lai tie spētu to sagādāt. Arī valsts ļoti maz palīdz finansiālajā ziņā. Mēs, Bezpeļņas organizācija Unlimited Help Latvia cenšamies palīdzēt Montai un viņas ģimenei cik nu ir mūsu spēkos. Kāds ir ši e-pasta mērķis? Mēs lūdzam jums palīdzēt savākt nepieciešamo summu lai Monta varētu saņemt pilnvērtīgu ārstēšanu un “izķepuroties” no briesmīgās katastrofas.

Tālāk ejam uz Fortumo.lv, izveidojam kontu uz kuru plūdīs lielie miljoni. Izveidojam paaugstnātas maksas SMS servisu, lai cilvēkiem būtu ļoti brīvi pieejams veids, kā “palīdzēt cietušajam”. Tātad piereģistrējam sūtāmo īsziņas tekstu, piemēram, FOR MONTA. Uzliekam par šo SMS visaugstāko iekš Fortumo pieejamo summu - 2.5 Ls par īsziņu.

Tālāk lētā veidā izplatam šo tekstu ar koordinātām, kā palīdzēt šai nabaga Montai (piemēram atsūtot arī man uz e-pastu mēstuli):

Jūs varat palīdzēt nosūtot īsziņu ar tekstu
FOR MONTA uz nummuru 1897. Tas jums izmaksās 2.5Ls kas 100% tiek nodoti Montas ģimenei. Vispirms iedomājaties ko jums nozīmē šī niecīgā naudas summa un ko tā nozīmē Montai. Esam pārliecināti, ka ja izdari kautko labu citam tad tas tev kādreiz dzīvē atnāks atpakaļ dubultā! Laika nav daudz, katra stunda var būt izšķiroša, tādēļ lūdzu nežēlojiet šo naudu un palīdziet Montai atlabt!

Un, protams, izdomājam visai ticamu organizācijas nosaukumu, kas it kā palīdz šai Montai:

Unlimited Help Latvia!

Ja tiešām šada Monta eksistē, un viņai vajadzīga tiešām reāla palīdzība, tad piedodiet par sarkasmu.
Bet visi pārējie argumenti liecina par kārtējo cilvēku čakarēšanu un tautas krāpšanu.

Pirmkārt, jau pats redzamākais ir pats teksts, kurā minēts, ka:
1. “lai spētu nosegt visus izdevumus (ārstēšana, ceļojums, uzturēšanās) ir nepieciešama ļoti liela naudas summa,”. Interesanti, cik liela naudas summa? Parasti šādos variantos TIEK NORĀDĪTS kāda tieši naudas summa vajadzīga.
2. Rupjas gramatikas kļūdas
3.“tādēļ lūdzu nežēlojiet šo naudu un palīdziet Montai atlabt!”. Šī frāze man nākamreiz palīdzēs depresīvos brīžos uzjautrināties.
4. numurs uz kuru jāsūta SMS ir 1897, kas sakrīt ar caur Fortumo piedāvāto pakalpojumu numuru. Tāpat arī summa 2.5 Ls ir lielākā, ko Fortumo var iekasēt par vienu SMS.

Otrkārt: vai šādas lietas netiek bīdītas caur kaut kādiem nopietnākiem mēdijiem? Tas vismaz rada nopietnības iespaidu.

Vispār, pēdējā laikā ieraugot šō brīnišķīgo ciparu kombināciju 1897, iesaku uzmanīties. Tas viennozīmīgi ir Fortumo numurs, kura pakalpojumus var sākt izmantot jebkurš puņķveida tīnis, kā arī jebkura vecmāmiņa no Mazpisāniem.

Un tikai tīri informācijas nolūkos: no vienas šādas SMS viltvārži nopelna 40% nevis visus 100%, kā minēts tekstā. Fortumo piedāvātā atlīdzība ir 40%. Tātad tikai viena SMS padara šo Montu-tautas čakarētāju par tieši 1 Ls bagātāku.

Papildus argumenti iekš MartinsOsis, Vilhelms Meisters, Peech, Ģirts.

Tātad šķiet, ka šī nedēļa daudziem paliks atmiņā ar to, ka Igaunijā ir paziņots par ekonomikas tā saucamo Smago piezemēšanos. Šī grāmatiņa izklausās visai interesanta.

Un tomēr viss ir likumsakarīgi. Šodien Igaunija, rīt - (nu es domāju, ka Jūs jau paši saprotat) - Latvija.

Palasot izrāvumus no šīs grāmatas, nākas secināt, ka pēc pusgada varēs izdot vēl vienu tādu pašu grāmatu, kur visi vārdi Estonia, Tallinn un Estonians ir nomainīti pret Latvia, Riga, Latvians.

Kirdih mums būs (principā jau ir, tikai vēl neizjūtam pa pilnu programmu). Un, manuprāt, vēl kādus 2 gadus, kura laikā cerams, ka visi nomierināsies, atdzisīs un vēlreiz padomās ar galvu.

Ekonomiskā krīze it tāda īsti neizprotama parādība. Nevar īsti pateikt - tā ir vai nav, būs vai nebūs utt. Arī šobrīd saprast nevar, kas notiek - vieni saka, ka redz viss sliktais jau ir garām un tūlīt sāksies labāki laiki, tikmēr otri izmisīgi cenšas sev pievērst uzmanību, apgalvojot, ka tas kas notiek tagad vēl ir tikai ziediņi. Es esmu no tiem, kam liekas, ka būs vēl sliktāk.

Nu redzēs, kā būs, bet es redzu , kā ir šobrīd. Iepriekš stāstīju, cik drastiski ir samazinājies pircēju skaits mazumtirdzniecības un restorānu biznesā, kā rezultātā krītas arī apgrozījums un visi pārējie finanšu rādītāji.

Šobrīd ir parādījusies pilnīgi jauna tendence. Tieši ēdināšanas biznesā. Klientu skaits it kā atkal sāk pamazām pieaugt, bet … klientu pirkumi sāk palikt tādi dīvaini.

Ja normāli jūs ejat uz kafejnīcu / restorānu / wherever, jūs pasūtat dzērienu un ēdienu, respektīvi, ieturat normālu maltīti. Toties pēdējā laikā arvien vairāk un vairāk ir tādu klientu, kas ņem vai nu tikai dzērienu (tas vēl būtu OK - rīta kafija, svaigā sula utt), vai arī TIKAI ĒDIENU (kas man liekas biku dīvaini) - tikai vienu prociju suši, tikai saldējumu, tikai picu utt. Atnāk, pasūta vienu porciju ēdienu, paēd un aiziet. Esmu ievērojis, ka šādi vienēdiena ēdāji parasti paslepus dzer savu līdzpaņemto pudelīti ar minerālūdeni, limonādi vai sulu.

Skaidri redzams, ka nav mums tā situācija spīdoša, nu nav. Cilvēkiem sāk palikt arvien grūtāk, bet iepriekšējo labklājības līmeni zaudēt vai samazināt ir problemātiski. Ja esi pieradis staigāt pa restorāniem, tad būs grūti sākt gatavot mājās.

Gaidām nākamos interesantos novērojumus.

Vai Jūs esat ievērojuši, ka pēdējā mēneša laikā ir dramatiski, es uzsveru vēlreiz DRAMATISKI pieaudzis īrei piedāvāto dzīvokļu skaits pa zemām cenām. Ieskatam te iekš SS.lv.
Ar vārdu zema cena es domāju apmēram līdz 250 Ls mēnesī par 2 istabu dzīvokli Rīgā. Respektīvi ja dzīvo divatā tad maksimums 125 Ls no katra mēnesī. Un var atrast par vēl izdevīgākām cenām foršus apartamentus nesliktos Rīgas mikrorajonos.
Principā situācija smagi atgādina stāvokli, kāds bija 2006.gada nogalē. Toreiz es aktīvi meklēju dzīvokli un ievēroju, ka vislielākais un visjēdzīgākais piedāvājums ir ap 250 Ls par 2-istabu dzīvokli. (Beigās atradu pa 100 Ls 2-istabu dzīvokli Vecmīlgrāvī)

Vislabākais ir tas, ka pirms mēneša viss šis piedāvājums grozījās nevis īres, bet gan pārdošanas sadaļā. Un par īri prasīja sākot no 350 Ls mēnesī.

Izskatās, ka drīz izvākšos no kojām.

Šodienas ziņas mūsu ekonomikas pasaulē sāk pārsteigt. Nīderlandē valūtas maiņas punkti atsakās pieņemt dolārus, jo to vērtība strauji krītas attiecībā pret Eiropas valūtu. [Avoti - Reuters, BoingBoing]. Neatsaka vienīgi vietas, kuras nekādīgi nevar atteikties mainīt dolārus.
Izskatās, ka amerikāņu tūristiem ir problēmas savu nacionālo valūtu samainīt pret eiro, lai veiktu pirkumus Eiropā. Daži labi tūristi pat izsakās, ka viņu dolārs ir palicis bezvērtīgs Eiropā.
Tātad šodien Nīderlande. Kas vēlāk? Pārējā Eiropa? Tad varbūt arī citur pasaulē izdomās neņemt dolāru? Principā ļoti reāls scenārijs valūtai kas ir nosegta pilnīgi ne ar ko (atgādinājumam - Latvijas lats ir pilnībā daļēji nosegts ar zeltu). Vajag tikai kādam nepieņemt principā bezvērtīgu naudu, kuru nosedz tikai uzticība, un aiziet viss tālāk pa ķēdīti aiziet. Un ASV ar saviem dolāriem i ieskrieties varēs iet.

Vēlreiz ieteikums. Ja veidojiet uzkrājumus, iesaku konvertēt visu uz eiro. Šobrīd vēl uzticama un stabila valūta.

Es nevaru beigt fanot par to, kas notiek šobrīd.

Tātad kā jau iepriekš rakstīju, šobrīd daudzi uzņēmumi saskaras ar problēmu, ka nepieaug pieprasījums vai arī tas pat krītas. Un man tas patīk, jo man darbā ir mazāk darba. Taču šodien ievēroju vēl šo to.

Izskatās, ka arī zobārstu praksēm sākas problēmas ar klientu pieplūdumu. Šodien biju pie sava zobārsta un nākamo vizīti izdevās sarunāt jau pēc divām nedēļām. Ja gribētu, varētu arī ātrāk. Pirms jaunā gada bija labi, ja reizi mēnesī varēja tikt labot zobus. Kad manu vizīti pierakstīja, bija skaidri redzams, ka tā diena, kad mani pieraksta, ir pilnīgi tukša. Agrāk, ja arī atradās kāda brīva diena tuvākajā laikā, tad arī tā jau bija piepildīta un vizītei varēja sarunāt tikai noteiktu laiku. Tagad brīvas izvēles iespējas gan datumam, gan laikam. Super.

Un vēl. Šodien iegāju Stockmannā pačolēt jauno kolekciju vīriešu nodaļā. Un ko es ieraugu? Liela daļa no veikala plauktiem marķēti ar zīmīti “Lielisks atradums” vai kaut kā tamlīdzīgi. Respektīvi preces pa lētākām cenām. Šokā biju kad piegāju pie viena galda uz kura bija samestas dažādas mana izmēra bikses no brendiem (Sand, 4You, Mexx u.c.), kuras nocenotas apmēram tā: no 109.00 Ls uz 20.00 Ls, no 79.00 Ls uz 23.00 Ls un tā tālāk. Nē nu nav jau biku problēmas veikaliem notirgot savas nenormāli uzcenotās lupatas, nē nemaz nav .

Gaidam labākus laikus un veidojam ietaupījumus.

Kā jums patīk šībrīža ekonomikas situācija Latvijā? Nu man piemēram ļoti. Lai arī es jūtos apdraudēts savā darba vietā un steigšus jo steigšus veidoju maksimāli lielākus iekrājumus (ja nu gadījumā kas), dzīvošanu Latvijā šobrīd izbaudu uz pilnu klapi. Sen jau gribējās nelielu krīzīti, lai cilvēki beidzot saprot, kas ir kas un cik kam jāmaksā.

Man ir “ekskluzīva” iespēja redzēt cik radikāli ir mainījušies cilvēku tērēšanas paradumi. RADIKĀLI. Un tas viss parauj līdzi pārējo mūsu uz tirdzniecību balstīto ekonomiku. Tā kā strādāju GC, tad novērojumiem ir visai labs pamats. Tātad. Pieskaršos novērojumiem Double Coffee.

Tātad. Cilvēki vairs nenāk tik daudz kā pirms gada. Nu nenāk. Tā saucamās zaparas pirms gada bija grandiozas. Divi bārmeņi netika galā ar visu to klientu kvantumu. Tagad es viens pat sestdienas vakarā varu strādāt īpaši neiesvīstot. Apgrozījuma pieaugums ir tikpat kā apstājies un pašu ietirgojumu notur tikai augstās cenas. Nekas vairāk. Sākumā es domāju, ka tas ir tikai janvāra fenomens, jo pēc z-svētkiem vienmēr ir mierīgi, bet nē. Februāris darba daudzuma ziņā bija tāds pats kā janvāris. Pat pēc visiem minimālās algas paaugstinājumiem un neapliekamā minimuma pazeminājumiem. Izskatās, ka arī marts paies zem mierīgas zīmes, ja ne vēl mierīgākas. Principā man šobrīd izskatās, ka šogad Latvijā galu ņems daudzi ēdināšanas objekti un/vai uzņēmumi. Restorāniem, kas atrodas Vecrīgā apgrozījumu vēl daudz maz uztur ārzemnieki, bet arī tie pagājušo gadu bija stipri vairāk. Un, redzot mūsu super skaistos inflācijas datus un cenas, izskatās, ka labāk nepaliks. Tāda pati situācija šķiet ir veikalos, cilvēki it kā ir, bet neviens neko nepērk.

Problēmas restorānu pieprasījumā rada visai nopietnas problēmas arī preču piegādātājiem. Agrāk visas šitās firmeles saradās kā sēnes pēc lietus, jo tirgus gājā aumaļām uz augšu. Tagad es tos piegādātājus vnk ciest nevaru. Brīžiem sist gribu. Nu mēģina iesmērēt visu ko vien var un visādos (protams lielākos) daudzumos. Īpaši gribu izteikties par Rade Grupu, CIDO Grupu un Aldari. Šo firmu kretīnisms ir uzkāpis vnk fantastiskos augstumos. Rade Grupa jau trešo reizi nevar atvest man vajadzīgo alkoholu, bet iepriekš atvesto nepareizo nevar jau trešo reizi samainīt pret pareizo vajadzīgo. Visu laiku aizbildinās ar visādiem argumentiem un menedžerīte, kad viņai zvanu un stāstu par problēmu un vēlamo risinājumu klausulē tā nopūšas ar domu “nu ko viņi te vārās - pieņēmāt preci, aizmirstiet par mums un lieciet to savu nevajadzīgo preci kur gribat”. CIDO man visu laiku mēģina iesmērēt vairāk sulas kastes nekā vajag (attaisnojums - “oi atvainojiet sajaucām jūsu pasūtījumu ar citu”) un tagad piegādā kā minimums 2 mucas Lāčplēša alus. Agrāk varēja atvest arī vienu. Aldara merčandaizeri ir vnk kretīnisma iemiesojums. Visu laiku kā atnāk tā tik vervelē par savu Kiss sidru - “pasūtiet vēl, pasūtiet vēl, pārdodiet vairāk, citi objekti jau trešo mucu paņēmuši, jūs te vēl tikai ar vienu ņematies”. Un tad vēl pasaka, ka varētu drīz jau arī Carlsbergu uzlikt. Plus vēl iepriekš no Aldara varēja pasūtīt vienu mucu sidra, tagad minimums jau ir divas. Nu cenšas iesmērēt visu kā vien var. Starp citu - Aldara Kiss sidrs no mucas garšo pēc ūdens. Nu nav tas normāli, nu nav.

Ļoti gribu redzēt, kas būs Latvijā šī gada beigās. Es gan prom netaisos tīties, jo tīri labi māku izdzīvot arī inflācijas apstākļos un vēl ietaupīt 1/4 daļu algas.

Mans šābrīža ieteikums visiem, kas strādā: cenšaties saglabāt savu pašreizējo darba vietu, jo ja mainīsiet, tad iespējas atrast jaunu labāk apmaksātu vai tāda paša līmeņa darbu būs daudz, daudz, daudz mazākas. Protams, neiet runa par īpaši retiem un pieprasītiem speciālistiem.
Kāpēc es tā saku? Šābrīža superforšā Latvijas pārkarsušās ekonomikas situācija ir ideāli redzama manā darba vietā. Un ne tikai manā. Vēl novembrī, decembrī konkrēti trūka darbinieku. Meklēja visās malās. Visiem daudz maz jēdzīgajiem CV tika atbildēts. Kas notiek tagad? CV gāžas iekšā kaudzēm. KAUDZĒM. Bet mums nevienu tikpat kā nevajag. Tāda pati situācija ir arī RIMI Jelgavā (mamma tur strādā): uz galda stāvot smuka kaudzīte ar CV. Nevienu jaunu darbinieku vairs nevajagot. Turībā tagad redzu, kādas problēmas ir visam 1.kursam atrast daudz maz jēdzīgu darbu. Nekur neņem pretī. Nevajag ne pārdevēju apģerbu veikalā, ne viesmīļus, ne bārmeņus, nekur. Daudzi pat pie manis nāk un prasa, vai nezinu kādu vietu, kur vajag darbiniekus. Principā jaunajam šī gada svaigajam pievedumam no laukiem Rīgā ir problēmas ar darbavietām. Ja vēl pagājušo gadu jaunos studentus izķēra dažādas darba vietas, tad tagad tā īsti nekur neviens nav vajadzīgs.

Par pašiem CV. Pēdējā laikā uz DC nāk CV uz viesmīļa vai bārmeņa amatu no džekiem. Agrāk lielākā daļa bija meitenes. Piedevām daudziem iepriekšējā darba pieredzē rakstīts “Būvniecība / Celtniecība”. Izskatās, ka problēmas nekustamajos ir palaidušas tautā lielas darbaspēka masas, kuras nu mēģina ielīst citur. Es gan uzskatu, ka tas vēl ir tikai sākums, un ja godīgi arī pats jūtos mazliet apdraudēts savā pašreizējā amatā.

Tā kā pirms mainiet darbavietu, iesaku apdomāties vēl kādas 7 reizes. Un ja tomēr mainat, novēlu visu to labāko.

Un tātad pirmais raksts iekš kategorijas “Šodienas Bizness” būs par nekustamo īpašumu biznesu. Šī joma ir viens no tiem biznesa sektoriem, kuram pievēršu lielāku uzmanību, līdz ar to mani brīžiem pārsteidz te notiekošie procesi.

Sāksim ar to, ka pārskatot savus NĪ ziņu portālus, uzrakos šādai te ziņai. Īsumā sakot izskatās, ka nākamais nekustamo īpašumu spekulantu gads paies Ēģiptes zīmē, jo izrādās, ka Ēģiptes NĪ tirgus sāk strauji attīstīties, līdz ar to palielinās interese no potenciālajiem investoriem / spekulantiem.

Tā bija tāda neliela atkāpe, kas mani pamudināja rūpīgāk padomāt. Atcerēsimies, kas notika Latvijā pēdējos 3 gadus. Arī mums attīstījās NĪ tirgus, kā rezultātā strauji pacēlās mājokļu un citu īpašumu cenas. Pie mums salīda spekulanti teju vai no visas pasaules un principā ar mākslīgi uzpūstu pieprasījumu sačakarēja tirgu. Sekas redzamas šodien - viens dzīvokļa kvadrātmetrs maksā tik cik mana gada alga (labi, nedaudz pārspīlēju). Šobrīd gan viss ir pierimis un viss NĪ buma epicentrs ir pārvācies uz Bulgāriju. Apskatot šodien izlasīto ziņu, šķiet, ir pilnīgi skaidrs, kas būs nākamais būmojošais reģions - Ēģipte.
Tātad notika tā: (pirms Latvijas laikam bija) Īrija -> Latvija -> Bulgārija -> Ēģipte -> uzmini, kas būs nākamais.
Viss, kas piesaista potenciālos spekulantus ir ļoti optimistiskas prognozes par konkrētu NĪ tirgu. Pietiek tikai kādai palielākai NĪ kompānijai izteikt iespējams pat ne īsti patiesas prognozes, momentā tajā vietā sametās vieglas naudas kalēji, mākslīgi palielina pieprasījumu, kā rezultātā noreaģē arī piedāvājums palielinot cenu. Cenām palielinoties, prognozes piepildās līdz ar to virsū sāk mesties jauns spekulantu vilnis, kas vēl vairāk palielina cenu utt. Viss tas Latvijā jau notika. Bulgārijā notiek. Ēģiptē šķiet notiks. Un tālāk uzmini nu, kas būs nākamais reģions, kuru piemeklēs šāds liktenis.

No šiem novērojumiem, var redzēt vienu nu makten ģeniālu šodienas biznesa plānu, kā īsā laikā uzvārīt daudz daudz naudas. Ņemsim, kādu pasaulē pazīstamu NĪ kompāniju. Tad paņemam, kādu reģionu kādā izteikti neizteiksmīgā vietā, piemēram, kaut kur dziļi tuksnesī, kur ir nenozīmīgi maz iedzīvotāju un kur principā nekas nenotiek. Šajā vietā uzsitam dažas būdas ar cenu 1 Ls kvadrātmetrā. Pārdodam tās kādai citai, kaut vai fiktīvai, kompānijai par 2 Ls kvmetrā. Voilā 100% ienesīgums. Kompānija sāk laist pasaulē ziņas par to, ka kaut kāda tur figļi migļi reģiona NĪ tirgus plaukst. Kāds uzsit vēl kādu būdu un pārdod par 3 Ls kvmetrā. Pazīstamā kompānija vēl palaiž ziņas un iesaka arī saviem klientiem šajā vietā iegādāties NĪ. Vēl pēc dažiem fiktīviem darījumiem ar mākslīgi palielinātu cenu, MOMENTĀ spekulanti būs klāt, kas būs ar mieru par esošo cenu pirkt jebkādu NĪ. Rezultātā, palielinās pieprasījums, pieaug cena, pārdevēji dzīvo zaļi, pircēji rodas vēl vairāk, atkal palielinās pieprasījums utt. NĪ kompānijas sāk sist vēl būdas augšā, tad jau sāk būvēt apartamentus un citus nekustamos īpašumus, jo cena paliek arvien labāka un labāka. Spekulanti nāk arvien vairāk un vairāk, cenas aug un aug. Kad kompānijas apetīte ir remdēta, tā pamet tirgu visu pārdodot, tālāk nemaz i neliekoties zinis, kas tur notiks. Rezultātā esam tuksneša vidū ieguvuši mākslīgi attīstītu pilsētu ar daudz daudz dažādiem NĪ, kuros neviens nedzīvo, bet cena par šiem īpašumiem ir astronomiski augsta.
Pēc šādas shēmas izskatās mūsdienās tiek bīdīti NĪ tirgi visā pasaulē. Vajag tikai ietekmīgākām kompānijām, cilvēkiem, amatpersonām tikai iedomāties - “O davaj uztaisīsim NĪ bumu šiten!” un viss aizies. Un problēma tāda, ka tas nebeigsies, jo man liekas, ka vienmēr atradīs kādu aizmirstu pasaules nostūri, kur sākt mākslīgi daudz pirkt nevienam nevajadzīgus īpašumus.

Kas pie tā visa vainīgs? Globalizācija, informācijas brīvāka pieejamība. Mūsdienās NĪ var nopirkt ar trīs klikšķiem internetā . Es sēžot Latvijā ar Latvijas banku naudu un Latvijas NĪ kompāniju starpniecību varu dabūt īpašumu kaut vai Zimbabvē, jo sazvanīt un sakontaktēt nav mūsdienās problēma. Šodien man bez problēmām var piederēt NĪ ne tikai savās mājās, bet simts un vienā citā pasaules vietā. Agrāk lai noskaidrotu attiecīga reģiona situāciju, uz to bija jādodas un ilgi un dikti jāpēta. Tagad informācija par lielāku vai mazāku samaksu ir nopērkama vai pat atrodama bez maksas.
Tad vēl esam palikuši daudz atkarīgāki no lielām korporācijām, kompānijām. Mums liekas, ka viss ir pareizi, kā dara šīs kompānijas. Bet neaizdomājamies, ka lielāka mūsu ticība šīm iestādēm veicina šo kompāniju spējas manipulēt ar mūsu prātiem un likt mums domāt to, ko kompānijai vajag, lai mēs domātu. Un palaist šādās masās falšu informāciju nav problēma. Jo arī ziņas mēs varam lasīt no jebkura pasaules nostūra par jebkuru pasaules nostūri.

Kas man nepatīk? Tas, ka es nevaru nopirkt sev pienācīgu dzīvojamo platību? Nē. Tas, ka mūsdienās bizness sāk kļūt par brutālu naudas taisīšanas mašīnu. Tas vairs nav nekas skaists un patīkams mūža ieguldījums un darbs, bet gan naturāla naudas iegrūšana un procenta izvilkšana ārā nerēķinoties ar sekām. Un NĪ ir viena no nozarēm, kas tagad sāk kaut ko tamlīdzīgu piedzīvot. Atrodam mazattīstītu reģionu, mākslīgi uzpūšam procesus, nopelnam, un ejam tālāk medīt gaļu.

Man gan ir jautājums: kāpēc tādas lietas notiek tieši ar NĪ tirgu? Kāpēc tieši NĪ tirgū notiek apjomīgas un galvenais ātras spekulācijas, investīcijas utt? Kāpēc tā nav, piemēram, ražošana?

Pirms domājat pelnīt, padomājat, kas būs pēc jums.