Šodien ārā ir vienkārši brīnišķīgs laiks!
Spīd saule, putniņi čivina, vējiņš liegi plivina matus. Kas var būt vēl labāks?
Koki maigi šalc, jūra droši vien viegli met savus viļņus smalkajās jūras smiltīs.
Ehh kā es gribētu šobrīd atrasties kaut kur pie jūras.
Paskatīsimies ārā pa saviem ofisa / mājas logiem uz dabas un apkārtējās vides skaistumu!

Šis ir Pozitīvisma dienas raksts.

Tātad šķiet, ka šī nedēļa daudziem paliks atmiņā ar to, ka Igaunijā ir paziņots par ekonomikas tā saucamo Smago piezemēšanos. Šī grāmatiņa izklausās visai interesanta.

Un tomēr viss ir likumsakarīgi. Šodien Igaunija, rīt - (nu es domāju, ka Jūs jau paši saprotat) - Latvija.

Palasot izrāvumus no šīs grāmatas, nākas secināt, ka pēc pusgada varēs izdot vēl vienu tādu pašu grāmatu, kur visi vārdi Estonia, Tallinn un Estonians ir nomainīti pret Latvia, Riga, Latvians.

Kirdih mums būs (principā jau ir, tikai vēl neizjūtam pa pilnu programmu). Un, manuprāt, vēl kādus 2 gadus, kura laikā cerams, ka visi nomierināsies, atdzisīs un vēlreiz padomās ar galvu.

Nu tad mīļie 12.-to klašu beidzēji un ne tikai, steigšus dodas uz savām noskatītajām augstskolām iesniegt savus līmeņus. Kur nu katrs.
Izskatās, ka šogad dažas skolas sāk izdomāt dažādas atraktīvas metodes kā piesaistīt studentus.
Man piemēram ļoti iepatikās uz RTU galvenās ēkas Kaļķu ielā uzliktie karogi un teksti:

Toties Turībā arī savi mīnusi. Pirms vispār students tiek pie dokumentu iesniegšanas, vispirms nabaga jaunajam reflektantam jāiziet cauri trīs dažādu banku stendiem, kas piedāvā kredītkartes, studiju kredītus, datorus utt. Šodien biju aizgājis paskatīties. Izskatījās, ka tur vieglāk dabūt hipotekāro kredītu nekā iestāties augstskolā. Nu šoreiz Fuj Turība. Es zinu, ka gribas pelnīt, bet nu šis ir par traku.

Nordea piedāvā iegādāties portatīvo datoru (līdzīgi kā pagājušo gadu HansaBankas OPEN datoru) ar ļoti dīvainiem nosacījumiem - datoru ņem tagad, bet maksu par datoru kredīta formā atmaksā PĒC STUDIJĀM (!!!). Protams, tālāk seko zvaigznīte ar piebildi, ka tikai tad ja “Students piesākās uz procentu kapitalizāciju”. Pie šīs frāzes pat es apstulbu un vēl kādu pusstundu domāju, ko īsti tas nozīmē un cik tad īsti par to datoru būs jāmaksā. Interesanti, kāda ir gada procentu likme?

Tātad neaizmirstam, ka pēc Endija iniciatīvas, 29.jūlijs ir Pozitīvisma diena. Šajā dienā katrs sevi cienošs bloga īpašnieks ieraksta kādu pozitīvu ziņu.
Vismaz vienu dienu aizmirsīsim šīs negācijas un citas pasaulīgās likstas, bet gan beidzot arī pariecāsimies par sevi, dabu, visu skaisto. Mēs taču varam parādīt pārējai pasaulei, ka dzīve ir arī skaista, vai ne?

Ātrumā uzcepu divus bannerus. Ja vēlaties - drīkstat izmantot:

Standarta izmērā:

Respektīvi mani. Jā, jūs nepārlasījāties - mani šodien morāli traumēja Bārbija.
Šodien darbā atradu noliktavā šķiet jaunāko Bārbijas žurnāla numuru. Nebiju šo žurnālu sķirstījis jau kādus 6 gadus, tāpēc intereses pēc iedomājos paskatīties, ko ta Bārbija dara tagad.
Nu ĀRPRĀTS, ĀR-PRĀTS!!!!!!! Kā kaut ko tādu var dot lasīt bērniem? MAZIEM BĒRNIEM!!! Sevišķi jau meitenēm.
Viss žurnāls pilns ar pārkrāsojušām, izklaides alkstošām un absolūti (prātā) blondām Bārbijām. ĀRPRĀTS!

Kas te ir ārprātīgs? Lūk kas! Vai sabiedrība maz saprot, ka šie žurnāli veido bērna vērtību pasauli. Bērnam būtu audzināšanas rezultātā jāuzzin, kas pasaulē ir labi, kas nē, kas ir viegli, kas grūti. Bērnam veidojas vērtību sistēma, kas spēcīgi ietekmēs atlikušo dzīvi.

Ir labi ja ir normāli vecāki, kas to apzinās, taču ko bērns redz ŠĀDAM ŽURNĀLAM nonākot viņa rokās???
Pirmkārt! Visur tiek lobēta pārmērīga patērniecība. Bārbija paņem savu kredītkarti un nopērk jaunu mašīnu, tālāk Bārbija dodas iepirkt kažokādu, rotaslietas, somiņu, jaunas drēbes utt, tad Bārbija ar visām savām jaunajām pekelēm dodas uz pludmali sērfot uz dēļa, kas maksā 1000 Ls un dārgā, stilīgā peldkostīmā, un pēc tam vakarā dodas bezrūpīgi tusēt ar savām draudzenēm.

Otrkārt! Slēptā seksualitāte. Visas bārbijas ir pārkrāsotas, ar perfektiem augumiem un perfektiem vaibstiem. Lielākā daļa no attēliem varētu lieliski derēt kādā erotiskā žurnālā, jo vismaz man tie atgādina dažādus seksuāla rakstura žestus un vaibstus. Mazas meitenes jau bērnībā tiek bombardētas ar mītu ja tu krāsosies, tu būsi seksīga, atzīta un gribēta. Kaut kāds sviests.

Treškārt! Nevienas frāzes, neviena attēla, nekas par kaut pašu minimālāko sociālo atbildību par to, ko dari!

Neaizmirsīsim, ka rotaļļietas, it sevisķi tik ikoniskas, kā Bārbija, nereti top par bērnu elkiem, pēc kuriem tie vadās. Mazas meitenes līdz ar to domā - ja bārbija krāsojas, tad man arī tā jādara; ja bārbija pērk superauto, kas rij 30 litri uz 100 km, tad man arī tādam jābūt; ja bārbijai ir seksīgs kens pie sāna, tad man arī noteikti tādam jābūt; ja bārbija skūpstās, tad man arī tas ir jādara; ja bārbijai ir somiņa un rotaslietas, tad man arī jābūt.

Mani visvairāk satrauc fakts, ka bērni redzot šo uzzīmēto bezrūpīgo pasauli sāk domāt, ka arī visa dzīve ir tāda pati. Kāpēc NEKUR es neredzu, kā Bārbija dodas uz darbu, sūri grūti strādā, lai nopelnītu naudu visām tām lietām, ko viņa pērk??? Kāpēc drīzāk nevar bērnus ar Bārbijas palīdzību sagatavot dzīvei un pastāstīt, ka viss nav tā, kā pasakā?? Kāpēc nevar ar Bārbijas palīdzību bērniem radīt interesi par kādu nodarbošanos un par darbu kopumā??? Kāpēc visur ir jābūt tai nenormālajai naudas un bezrūpīgai, neatbildīgai visas pasaules kopējo resursu tērēšanai, kas MAN PADARA DZĪVI GRŪTĀKU (naftas cena aug, pārtikas cena aug, dzeramā ūdens krājumi samazinās, globālā sasilšana pieņemas spēkā utt. ) Kāpēc ir jāreklamē ilgtermiņā graujosš dzīvesveids???

Pēc šī žurnāla sīkākas izpētes nespēju nomierināties visu atlikušo dienu! Esmu dusmīgs uz šīs pasaules nepareizo iekārtojumu, kā arī uz tiem, kas lobē šo nepareizo sistēmu vēl vairāk. Un katrs nākamais šāds Bārbijas žurnāls padara šo problēmu vēl sasāpinātāku.

Man ir bail par savu Martinu Ivesu Martiniku nākotnē, kad man viņš būs. Man nav ne jausmas, kā viņu pasargāt no šīs nepareizās pasaules spiediena. Es gribu, lai viņš būtu cilvēks, kas ir sociāli atbildīgs par to, ko dara!

Starp citu, pamēģiniet atrisināt Bārbijas Sudoku. Jāieraksta cipari no 1 līdz 4:

Beidzot esmu ticis galā ar savu mutes dobumu, kas nebija aiztikts veselus 3 gadus. Situācija bija diezgan dramatiska kļuvusi.
Ārstēšanās ilga 7 mēnešus - 1.vizīte bija 2007.gada decembrī, pēdējā - kaut kad pirms nedēļas. Šonedēļ dabūju visu ārstēšanas izdevumu čeku kopsavilkumu nodokļu atmaksām un tur stāv lepna kopējā summa - 359 Ls. Tā ir nauda, ko būtu novirzījis iekrājumiem, ja nebūtu labojis savu mutes dobumu.
Vispār šo kantori ar nosaukumu Dentin silti iesaku. Viss tur ir foršā līmenī, komforts lielisks, kvalitāte burvīga, serviss vairāk nekā pieņemams. Viena labošanas reize (sudraba plomba ar oderi (2 slāņi) + anestēzija) izmaksā apmēram 26 Ls.

Šī nu man gan ir viena sāpe.

Tātad, mīļie cilvēki! Ja Jūs restorānā vai kafejnīcā pasūtat ēdienu / dzērienu / desertu whatever un Jūs pēc pirmajiem kumosiem secinat, ka tas Jums ne visai iet pie sirds jeb, respektīvi, negaršo, Jums NAV TIESĪBU nemaksāt par attiecīgo lietu.
Veicot pasūtījumu, Jūs paši arī nesat atbildību par savu pasūtījumu. Sevišķi, ja pasūtat ko jaunu, iepriekš nemēģinātu lietu, Jūs paši nesat pilnu risku par to, vai attiecīgais pārtikas veidojums Jums patiks vai nē.

95% gadījumu ar izbrāķēto ēdienu / dzērienu viss ir kārtībā, tas ir pagatavots kvalitatīvi.

Pēdējā laikā šādi “kadri”, kas negrib maksāt par savu pasūtījumu palielinās šķiet eksponenciāli.

Ekskluzīvi piemēri:
1. Klients pasūta tur kaut ko, apēd un izdzer un tagad saka, ka par to nemaksās jo redz viņam tas negaršoja. Totāls idiotisms.

2. Klients pasūta arī kaut ko, viss ir pagatavots perfekti, bet pēc pirmajiem kumosiem arī saka ka nemaksās jo redz kaut kas neesot kārtībā …

3. … vai vislabākais - pasūta jau iepakotu lietu - minerālūdens, dzēriens utt. - kuru nu nevar pagatavot nepareizi, un atsakās par to maksāt jo redz arī šī lieta nav laba.

Atceraties vēlreiz - JŪS PAŠI ATBILDAT PAR TO KO PASŪTAT!!!

Tātad pēc Endija Lisovska iniciatīvas šā gada 29.jūlijā (respektīvi pēc 20 dienām) visi savos blogos publicē kādu pozitīvu ziņu! Šajā dienā aizmirstam to ka mums sāp kāja, mamma liek apēst zirņu zupu, Čilī-picā viesmīle bremzē un nenes mūsu pelmeņus, bet gan papriecājamies ka spīd saule / līst lietus, papriecājamies par to cik viss patiesībā ir skaisti un cik daudz optimisma mūsos dziļi iekšā slēpjas neskatoties uz visām šaizēm kas šobrīd notiek! Pievienojieties?
Banneri drīzumā! Iespējams izstrādāšu arī savu versiju!

Šodien pamēģināju jauno TIO brīnumu - TIO Milkshake.
Pēc šīs 55 santīmu (!!!) vērtās paciņas izdzeršanas manī radās pārdomas - NU KAMŌN! Nu kā var kaut ko tādu ražot un vēl jo vairāk pārdot?
Es neuzskatu, ka nabaga inflācijas pārmocīto un nodevīgu politiķu solījumu par mūsu ekonomiski spožo nākotni bombardēto patērētāju vajadzētu “aplaupīt” tirgojot šādus, absolūti nekvalitatīvus ražojumus.

Kas tad tajā milkšeikā ir tik drausmīgs? Garšo tas vairāk pēc piena nekā pēc tās garšas. Konsistence galīgi nav milkšeikam atbilsoša (šķidrs nevis viegli uzputots). Tilpums galīgi neatbilstošs cenai. Principā šajā brīnumā nav nekas tāds, kas man patiktu.

Vispār, personīgi man, dzirdot vārdu “TIO” man uzreiz nāk prātā saldējums, tāpēc gaidīju, ka šis milkšeiks būs kaut kas saldējuma kokteilim līdzīgs. Bet nē - tā vietā man Rīgas Piena kombināts iesmērē kaut kādu suslu, kas jākrata 30 sekundes pirms dzeršanas. Ja tas brīnums maksātu 20 santīmus, es traci neceltu, bet 55 santīmi??? Par to naudu labāk saldējumu nopērku.