Kā jums patīk šībrīža ekonomikas situācija Latvijā? Nu man piemēram ļoti. Lai arī es jūtos apdraudēts savā darba vietā un steigšus jo steigšus veidoju maksimāli lielākus iekrājumus (ja nu gadījumā kas), dzīvošanu Latvijā šobrīd izbaudu uz pilnu klapi. Sen jau gribējās nelielu krīzīti, lai cilvēki beidzot saprot, kas ir kas un cik kam jāmaksā.

Man ir “ekskluzīva” iespēja redzēt cik radikāli ir mainījušies cilvēku tērēšanas paradumi. RADIKĀLI. Un tas viss parauj līdzi pārējo mūsu uz tirdzniecību balstīto ekonomiku. Tā kā strādāju GC, tad novērojumiem ir visai labs pamats. Tātad. Pieskaršos novērojumiem Double Coffee.

Tātad. Cilvēki vairs nenāk tik daudz kā pirms gada. Nu nenāk. Tā saucamās zaparas pirms gada bija grandiozas. Divi bārmeņi netika galā ar visu to klientu kvantumu. Tagad es viens pat sestdienas vakarā varu strādāt īpaši neiesvīstot. Apgrozījuma pieaugums ir tikpat kā apstājies un pašu ietirgojumu notur tikai augstās cenas. Nekas vairāk. Sākumā es domāju, ka tas ir tikai janvāra fenomens, jo pēc z-svētkiem vienmēr ir mierīgi, bet nē. Februāris darba daudzuma ziņā bija tāds pats kā janvāris. Pat pēc visiem minimālās algas paaugstinājumiem un neapliekamā minimuma pazeminājumiem. Izskatās, ka arī marts paies zem mierīgas zīmes, ja ne vēl mierīgākas. Principā man šobrīd izskatās, ka šogad Latvijā galu ņems daudzi ēdināšanas objekti un/vai uzņēmumi. Restorāniem, kas atrodas Vecrīgā apgrozījumu vēl daudz maz uztur ārzemnieki, bet arī tie pagājušo gadu bija stipri vairāk. Un, redzot mūsu super skaistos inflācijas datus un cenas, izskatās, ka labāk nepaliks. Tāda pati situācija šķiet ir veikalos, cilvēki it kā ir, bet neviens neko nepērk.

Problēmas restorānu pieprasījumā rada visai nopietnas problēmas arī preču piegādātājiem. Agrāk visas šitās firmeles saradās kā sēnes pēc lietus, jo tirgus gājā aumaļām uz augšu. Tagad es tos piegādātājus vnk ciest nevaru. Brīžiem sist gribu. Nu mēģina iesmērēt visu ko vien var un visādos (protams lielākos) daudzumos. Īpaši gribu izteikties par Rade Grupu, CIDO Grupu un Aldari. Šo firmu kretīnisms ir uzkāpis vnk fantastiskos augstumos. Rade Grupa jau trešo reizi nevar atvest man vajadzīgo alkoholu, bet iepriekš atvesto nepareizo nevar jau trešo reizi samainīt pret pareizo vajadzīgo. Visu laiku aizbildinās ar visādiem argumentiem un menedžerīte, kad viņai zvanu un stāstu par problēmu un vēlamo risinājumu klausulē tā nopūšas ar domu “nu ko viņi te vārās - pieņēmāt preci, aizmirstiet par mums un lieciet to savu nevajadzīgo preci kur gribat”. CIDO man visu laiku mēģina iesmērēt vairāk sulas kastes nekā vajag (attaisnojums - “oi atvainojiet sajaucām jūsu pasūtījumu ar citu”) un tagad piegādā kā minimums 2 mucas Lāčplēša alus. Agrāk varēja atvest arī vienu. Aldara merčandaizeri ir vnk kretīnisma iemiesojums. Visu laiku kā atnāk tā tik vervelē par savu Kiss sidru - “pasūtiet vēl, pasūtiet vēl, pārdodiet vairāk, citi objekti jau trešo mucu paņēmuši, jūs te vēl tikai ar vienu ņematies”. Un tad vēl pasaka, ka varētu drīz jau arī Carlsbergu uzlikt. Plus vēl iepriekš no Aldara varēja pasūtīt vienu mucu sidra, tagad minimums jau ir divas. Nu cenšas iesmērēt visu kā vien var. Starp citu - Aldara Kiss sidrs no mucas garšo pēc ūdens. Nu nav tas normāli, nu nav.

Ļoti gribu redzēt, kas būs Latvijā šī gada beigās. Es gan prom netaisos tīties, jo tīri labi māku izdzīvot arī inflācijas apstākļos un vēl ietaupīt 1/4 daļu algas.