Maitas ORB.lv ir paņēmuši un savu online radio/mp3-pleijeri uztaisījuši par maksu. Jāšķiras no 50 sātiem mēnesī, lai tagad varētu klausīties savu mīļāko pleilisti. Bāc!
Principā tas rādžiņš iekš ORBa ir vienīgais iemesls, kāpēc šo portālu apmeklēju un pie reizes skatos tur izvietotās reklāmas. Izskatās, ka nu būs jāsaka attā attā.
Vai kādam ir zināmas kādas kvalitatīvas bezmaksas alternatīvas ORB.lv online radio?

Iespējams šo brīnumu būsiet redzējuši televīzijā. Daži jau noteikti ir arī pamēģinājuši. Es jau esmu pārdzēries šos brīnumus.

Pati “īpašā recepte” nav nekas super īpašs, bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par šīs kafijas dzīves ciklu uz drēbēm.

Tā kā esmu Double Coffee vecākais bārmenis, man šos Cappuccino Cream (jeb DC valodā tas saucas Cappuccino Panna Cotta) nākas taisīt pietiekami daudz katru dienu. Tā nu šī baltā masa, protams, nonāk arī uz drēbēm. Mums ir melnas formas, līdz ar to balti pleķi izskatās tizli. Ievēroju, ka manas darba bikses palikušas nu izcili pleķainas, nolēmu izmazgāt.

Tikko biju pakaļ izmagātajai veļai un ko es ieraugu! Visa šī baltā masa ir nomazgājusies no melnajām biksēm, toties pielipusi citiem drēbju gabaliem. Visa veļa baltos pleķos. Ahhh.
Bārmeņu apmācībās jau tikām brīdināti, ka šī masa piekaltusi ir ļoti grūti nomazgājama, bet tagad pārliecinājos, ka tā ir arī neizmazgājama. Būs darba drēbes jāmazgā atsevišķi.

Padomājiet, kas ar šo kapučīno notiek jūsu vēderā. Un dzeriet uzmanīgi, jo, ja apliesieties, nebūs viegli dabūt ārā no drēbēm.

PS. Tā cikša reklāmas beigās man liekas vnk tizla.

Lai nu par cik atpalikušu mani varbūt var uzskatīt, bet nu vakar pirmo reizi savā mūžā biju Club Essential. Gāju tikai tāpēc, ka man kā Turības studentam bija bezmaksas ieeja. Citādāk gājis nebūtu.
Par pašu klubu: nu ziniet, ABSOLŪTA KAKA. Es nesaprotu, kas tur ir tāds, par ko nenormāli fanot. Laikam tā ir populārākā tuc-tuc vieta Rīgā, jo centrā nav neviena līdzvērtīga vieta.
Ierados tur ap 22.00, klubs protams bija pilnīgi tukšs. Pēc kādas stundas klubs jau tika pārlādēts ar cilvēkiem. Pirmkārt, izskatās, ka uz Esīti nāk kaut kādi tikko pilngadību ieguvušie 18-gadnieki. Nu pilns ar viņiem. Jutos kā kaut kādā bērnudārzā. Vienā stūrī, kaut kādi pārapdzērušies krievi, ortā stūrī divas vieglas uzvedības sievietes vazājās un šķiet copē ārzemniekus. Tad vēl ārzemnieki vecumā no 20 līdz 60 gadiem. Nesaprotu, ko tur pensionāriem meklēt. Pats klubs ir absolūti maziņš. No ārpuses un bildēs izskatās lielāks. Biju principā vīlies par šo vietu.

Nezinu, kas ar mani notiek, laikam esmu izaudzis no vecuma, kad mani nenormāli piesaistīja naktsklubi.

Teikšu godīgi: LaRocca man patika daudz labāk un FashionClub man liekas labāks par Esīti.

Viss.

Uz jums neattiecas nekādi ierobežojumi autostāvvietās, ja jums ir:
1) mazvērtības kompleksi
2) mazs krāns bet gribat izrādīt ka tas ir šķietami liels
3) milzīga Eskalāde
4) īpašā auto numura zīme (piemēram “SHARKS”)
5) pilnīgi neinteresē sabiedrības intereses ne par mata tiesu

Ja izpildās visi iepriekšējie punkti kopā, jums pienākas pati ekskluzīvākā autostāvvieta - 3 metri no lielveikala durvīm:

Kā sapratāt no dažādiem avotiem, tad šodien aizdegās Galerijas Centrs augšējais stāvs vecajā ēkā. It kā nekas briesmīgi liels, bet evakuācija tomēr notika. Kur gadījās, kur ne, bet arī es tajā laikā biju darbā savā Double Coffee, kad viss šitais notika. Tātad alternatīvs dzeltenās preses un LETAs aģentu neskarts skats uz notikušo.

~9.15 Cik pats novēroju, iespējams, viss sākās jau no rīta, kad ierados darbā. 5.stāvā, tur kur atrodas GC darbinieku ģērbtuves, jau no paša rīta kaut kādi meistari/strādnieki ņēmās ap ventilācijas/apsildes šahtām un iekārtām. Parasts skats, kas redzams diezgan regulāri.
Tad ap plkst 12.00 man vajadzēja fiksi pamest darba vietu un aizskriet uz citu DC šādās tādās darīšanās. Kad uzgāju uz 5.stāvu, redzēju, ka nu jau pa darbinieku telpām izvilkta ugunsdzēšanas šļūtene uz to vietu, kur džeki labo tās apkures/ventilācijas iekārtas. Biku tā aizdomīgi izskatījās, bet nekas traģisks vēl nebija noticis. Kad pēc 15 minūtēm biju atpakaļ darbinieku telpās, bija redzams, ka nu jau bez meistariem pie tām iekārtām ir arī apsargi un visi tādi biku sastresojušies nedaudz. Nogāju atpakaļ uz savu darbavietu, kur pilnā sparā gāja vaļā pusdienlaiks. Daudz ārzemnieku un vietējo un cilvēki vēl gāžas iekšā mūsu restorānā. Cilvēki pusdienot nāk. Un tad SĀKĀS.

~12:30. Vispirms atskanēja tas ding-ding-ding signāls, ko parasti palaiž pirms paziņojumiem tirdzniecības centrā. Tad vēl viens ding-ding-ding. Un vēl viens. Un vēl. Mēs - darbinieki - jau sākām smieties - informācijas centra meitene laikam aizmigusi uz tās signāla pogas. Šitā 14 reizes noskanēja tas signāls, tad sāka gaudot sirēnas un atskanēja paziņojums “Cienījamie apmeklētāji, šis ir ārkārtas gadījums, lūdzam jūs doties uz tuvāko izeju un pamest tirdzniecības centra telpas”. Un aiziet - panika uz līdzenas vietas. Un vispār cilvēku rīcība šādos gadījumos ir apbrīnojama. Vieni pa galvu, pa kaklu nesās ārā no telpām, citi atkal tā it kā nekas nebūtu noticis mierīgi tenterē lejā pa trepēm. Divas pensionārītes, kuras uz Double Coffee bija atnākušas uz kruķiem, pēc paziņojuma aš ku ātri nonesās lejā pa trepēm bez kruķiem (it kā būtu veselas un vingras), bet pēc tam sapratušas, ka aizmirsa kruķus, vēlreiz atgriezās Double Coffee, lai tos paņemtu. Sanāk, ka trīs reizes pa trepēm nostaigāja. Tāpat vienkārši iefascinē ārzemnieki, kuri sēž pie saviem galdiņiem un nemaz nepievērš uzmanību apkārt notiekošajam. Apsargs šiem latviski kliedz virsū, lai iet ārā, bet šie ar izbolītām acīm sēž un nesaprot, kas notiek. Pēc tam, kad viesmīle angliski pateica, kas notiek, šie izgāja. Visi tika evakuēti pa parastākajām izejām, neviena emergency exit tā arī laikam netika atvērta (vismaz mūsējā nē). Kad bijām uz ielas, daudzi klienti prasīja, kā viņi var samaksāt pa pusdienām. Teicām, ka jāmaksā nebūs, jo nav jau kā apmaksāt. Darbinieki, izdzīti ārā darba drēbēs bez virsdrēbēm, sabēga apkārt esošajos veikalos, lai nebūtu auksti. Apsardzes darbs pie ieejām/izejām bija interesants - skatījās ne tikai to, kā cilvēki iet ārā no centra, bet arī mēģināja atvairīt tos, kas iet iekšā. Masas dodās ārā no GC un tajā pašā laikā milzīgs cilvēku kvantums iet iekšā.
~12.35. Ieradušies glābšanas dienesti. Galerija Centrs tiek aptīta ar emergency tape (to dzelteno lentu). Darbinieki, klienti un citi cilvēki noskatās uz notiekošo - apsardzes dienests skraida, uzgunsdzēsēji dodas iekšā ēkā utt. Līdz šim brīdim neviens mirstīgais nezin, kas notiek. Lielākā daļa domā, ka bumba (tāpat arī es).
~12.50 Jaunākā informācija liecina par ugunsgrēku 5.stāvā un to, ka viss tik ātri nebeigsies. Stunda kā minimums. Mēs dodamies uz citu DC tusēt un gaidīt, kad tiksim ielaisti iekšā pēc savām mantām, kas pārsvarā atrodas darbinieku telpās. Pašās bodītēs neviens netiek ielaists, arī vadītāji nē. LETAs darbības ātrums pārsteidz - 20 minūšu laikā jau uzceptas ziņas, kuras parādās i TVNetā, i Delfos un visur citur.
~ 15.50 TRĪS STUNDAS mēs sēdējām un gaidījām. Un tikai tad mūs ielaida atpakaļ darbinieku telpās organizētā grupā ar mūsu DC vadītāju priekšgalā. 5 minūtēs nācās pārģērbties un savākt visu, ko vajag. Un viss. Paziņojums, ka šodien GC būs ciet un atvērsies tikai rīt. Apmēram 16.00 darba diena beigusies. Ielas ap GC biku smakoja pēc dūmiem, pašā galerijā iekšā nepārtraukti gaudo sirēnas un smako pēc deguma.
20:00 GC pamesta, izskatās pēc izgaismotas spoku pils. Vaļā tikai tās kafejnīcas, kurām ir sava izeja uz ielu.

Rīt varēs apskatītes, kā izskatīsies GC no rīta. Neaizvērtas bodītes, nekārtība, netīrība, neizslēgtas gaismas utt. Mūsu Double Coffee skats rīt būs noteikti fantastisks - galdiņi uzservēti ar tikko gatavotu ēdienu (kurš rīt jau protams būs nelietojams), tikko pagatavotiem dzērieniem. Bārā uz letes arī palika tikko gatavoti un puspabeigti dzērieni. Tāpat arī virtuvē puspabeigti ēdieni. Zālē iespējams būs cilvēku atstātas mantas, kā arī daži noteikti būs atstājuši naudu, lai norēķinātos par pusdienām. Ideāls materiāls filmai par dzīvi pēc cilvēku izzušanas. 7 minūtēs darba pilns restorāns pārvērtās par pamestu iestādi, tā kā pēc kādas kodolkatastrofas. Vienīgi rīt nestrādāju un šo interesanto skatu neredzēšu.

Tā šodiena pagāja. Beidzot kāda adrenalīna deva parastajā ikdienā.

Tikko visu GC evakuēja jo izskatās ka kāds ir paziņojis par bumbu. sēžu uz ielas darba drēbes un salstu. pēē

Izrādās šī tikai aizdegusies!

Šodienas ziņas mūsu ekonomikas pasaulē sāk pārsteigt. Nīderlandē valūtas maiņas punkti atsakās pieņemt dolārus, jo to vērtība strauji krītas attiecībā pret Eiropas valūtu. [Avoti - Reuters, BoingBoing]. Neatsaka vienīgi vietas, kuras nekādīgi nevar atteikties mainīt dolārus.
Izskatās, ka amerikāņu tūristiem ir problēmas savu nacionālo valūtu samainīt pret eiro, lai veiktu pirkumus Eiropā. Daži labi tūristi pat izsakās, ka viņu dolārs ir palicis bezvērtīgs Eiropā.
Tātad šodien Nīderlande. Kas vēlāk? Pārējā Eiropa? Tad varbūt arī citur pasaulē izdomās neņemt dolāru? Principā ļoti reāls scenārijs valūtai kas ir nosegta pilnīgi ne ar ko (atgādinājumam - Latvijas lats ir pilnībā daļēji nosegts ar zeltu). Vajag tikai kādam nepieņemt principā bezvērtīgu naudu, kuru nosedz tikai uzticība, un aiziet viss tālāk pa ķēdīti aiziet. Un ASV ar saviem dolāriem i ieskrieties varēs iet.

Vēlreiz ieteikums. Ja veidojiet uzkrājumus, iesaku konvertēt visu uz eiro. Šobrīd vēl uzticama un stabila valūta.

Caur pašpārvaldi uzzināju par šīs megalapas eksistenci, kuras atklāšana būs šodien pa dienu.
Par pašu saitu man ir daudz ko teikt. Kārtējais veidojums, kuru atverot pirmā valoda ir krievu valoda. Taču nomainot uz latviešu valodu paveras kārtējais humors. Nu atkal kāds ir mēģinājis ietaupīt uz normāla valodnieka darba rēķina. Rezultāts? Apmēram šāds:

Čiva Riva! Tu iegāju tur, kur nebija iespējas ieiet taviem senčiem daudz gadu atpakaļ. Nē, nu mums, protams, nav te pliku tanšu un kruto on-line spēlīšu, bet mums te ir nākotne, kas ir iesaiņota stilīga kastītē un aizsieta ar sarkano lentu.
Tu esi kādreiz dzirdējis…. nē, nu točna, dzirdējis, kā senči žēlo, KA NE TUR AIZGAJA. Ne par to , ka ne aiz tā stūra pagriezās vai ne to cilvēku izvēlējās ceļabiedros. Bet par to tipa, ka tavs tētis gribēja visu dzīvi kā raidījumu vadītājs par eksotiku stāstīt kanāla Discovery un apkārt pasaulei močīt cauri krutākajām pilsētām, bet kļuva par baņķieri. Vai ari varēja Holivudā jau piecdesmit filmās nofilmēties , ka super mega varonis, bet strādā par vietējo ziņu producentu kanālā TV 5. Tu laikam gan negribētu atkārtot viņa kļūdas vai sākt savējo karjeru vākot zemenes Īrijas dobēs? Lūk, speciāli tev mēs šeit sapulcējāmies - jauni, bet pietiekami pieredzējuši, lai piedāvātu tev visu uz bļodiņas ar izkrāsotām maliņām Īrijas zemeņu krasā!
Mēs varam palīdzēt noorientēties un pat iziet vajadzīgu sagatavošanu dvēselīgas profesijas izvēlei. Mēs vispār visu zinām par izglītības programmām un par jebkura tur veida kvalifikācijas paaugstināšanu. Mēs pat zinām, kādas eksistē pašizglītošanās programmas vai profilējušas vasaras nometnes. Mēs tik daudz zinām par to : kā, kad, kur, cik un cik maksā, ka mūs rauj pa daļām no informācijas pārpilnības un mēs gribam padalīties ar tevi! Un nav svarīgi: tu tikai sāc domāt par nākamo profesiju vai jau samočīji lietas, par kurām spēcīgi nožēloji un gribi veidot sev jaunu dzīves stilu.
Dzīvē visu un vienmēr var izmainīt. Pat ja tev ļoti gribas, bet uz tevīm uzbrauc slinkums, gandrīz visu mēs izdarīsim par tevi. Tavējais uzdevums izdarīt izvēli no tā, ko mēs tev piedāvājam. Bet mūsu uzdevums palīdzēt tev nesamaldināties pie krustojuma ar trīsdesmit trim ceļiem: «Turp aiziesi – nefiga neatradīsi.»

Parastiem vārdiem sakot tev uz šejieni, mēs to zinām! Davaj darām!

Ai man šodien uzbraucis slinkums Aiziešu pavākot zemenes Īrijas dobēs. Davaj darām Nu točna Tikai nesamaldinies pie krustojuma, citādi nefiga neatradīsi

Un tas nav viss. Viņiem ir tāda super forša kategorija kā Profesijas izvēle. Doma ir salikt dažādu profesiju aprakstus. Viss jau būtu baigi labi un skaisti, ja vien nebūtu salikti dažādi tieši tulkoti profesiju nosaukumi un ja vien apraksti būtu tulkoti no krievu valodas ar kaut nelielu sajēgas devu. Piemēram man vislabāk patika šis:

Restorātors
Tieši vadītāji dara sava priekšnieka lietas vienā vai pat vairākos restorānos. Viņi izlemj visus organizācijas jautājumus sākot ar personāla atlasi un beidzot ar līgumu sastādīšanu preču piegādei. Galvenais uzdevums ir padarīt restorānu ienesīgu.

Plusi: iespēja realizēt vadītāja, finansista un veidotāja darbu vienā profesijā. Bieža iespaidu maiņa, ikdienas tikšanās ar jauniem cilvēkiem. Iespēja izveidot ātru karjeru, iekļūt restorānu biznesa elitē.

Mīnusi: nervozs darbs. Gadās, nav laika atpūsties. Nepieciešams paturēt prātā tūkstoš sīkumu un visur paspēt. Nopietna morāla, bet citreiz arī materiāla atbildība. Nenormēts, citreiz arī diennakts, darbs.

Personīgās īpašības: restorānu biznesa vadītājs ir radošs, spējīgs pārsteigt, ieinteresēt, pievilināt klientus cilvēks

Mjā viskautkas var gadīties. Nu gadās

Un vēl tur ir visādas pērles. Iesaku pašiem apskatītes. Pupil.lv

Un tomēr. Vai tas, ka portālā nav normālas latviešu valodas neliecina par attieksmes trūkumu? Man uzreiz sabojājas viss labais iespaids par šo vietni, lasot tos samežģītos-ar-krievu-valodas-vārdiem-pārlādētos tekstus. Es ieteiktu viņiem steidzami kaut ko darīt lietas labā citādi par tik nenopietnu izpildījumu apmeklējumu būs grūti dabūt un arī neviens neliks reklāmu pie viņiem par TĀDĀM cenām (PDF fails).

Viss. Iešu samočīt savas lietas.

Un vēl. Es vēljoprojām īsti nesaprotu, kādi labumi man ir no reģistrācijas šajā megavietnē? Sludinājumu ielikšana kurus tāpat neviens nelasīs? Vai kā?

Es nevaru beigt fanot par to, kas notiek šobrīd.

Tātad kā jau iepriekš rakstīju, šobrīd daudzi uzņēmumi saskaras ar problēmu, ka nepieaug pieprasījums vai arī tas pat krītas. Un man tas patīk, jo man darbā ir mazāk darba. Taču šodien ievēroju vēl šo to.

Izskatās, ka arī zobārstu praksēm sākas problēmas ar klientu pieplūdumu. Šodien biju pie sava zobārsta un nākamo vizīti izdevās sarunāt jau pēc divām nedēļām. Ja gribētu, varētu arī ātrāk. Pirms jaunā gada bija labi, ja reizi mēnesī varēja tikt labot zobus. Kad manu vizīti pierakstīja, bija skaidri redzams, ka tā diena, kad mani pieraksta, ir pilnīgi tukša. Agrāk, ja arī atradās kāda brīva diena tuvākajā laikā, tad arī tā jau bija piepildīta un vizītei varēja sarunāt tikai noteiktu laiku. Tagad brīvas izvēles iespējas gan datumam, gan laikam. Super.

Un vēl. Šodien iegāju Stockmannā pačolēt jauno kolekciju vīriešu nodaļā. Un ko es ieraugu? Liela daļa no veikala plauktiem marķēti ar zīmīti “Lielisks atradums” vai kaut kā tamlīdzīgi. Respektīvi preces pa lētākām cenām. Šokā biju kad piegāju pie viena galda uz kura bija samestas dažādas mana izmēra bikses no brendiem (Sand, 4You, Mexx u.c.), kuras nocenotas apmēram tā: no 109.00 Ls uz 20.00 Ls, no 79.00 Ls uz 23.00 Ls un tā tālāk. Nē nu nav jau biku problēmas veikaliem notirgot savas nenormāli uzcenotās lupatas, nē nemaz nav .

Gaidam labākus laikus un veidojam ietaupījumus.

Kā jums patīk šībrīža ekonomikas situācija Latvijā? Nu man piemēram ļoti. Lai arī es jūtos apdraudēts savā darba vietā un steigšus jo steigšus veidoju maksimāli lielākus iekrājumus (ja nu gadījumā kas), dzīvošanu Latvijā šobrīd izbaudu uz pilnu klapi. Sen jau gribējās nelielu krīzīti, lai cilvēki beidzot saprot, kas ir kas un cik kam jāmaksā.

Man ir “ekskluzīva” iespēja redzēt cik radikāli ir mainījušies cilvēku tērēšanas paradumi. RADIKĀLI. Un tas viss parauj līdzi pārējo mūsu uz tirdzniecību balstīto ekonomiku. Tā kā strādāju GC, tad novērojumiem ir visai labs pamats. Tātad. Pieskaršos novērojumiem Double Coffee.

Tātad. Cilvēki vairs nenāk tik daudz kā pirms gada. Nu nenāk. Tā saucamās zaparas pirms gada bija grandiozas. Divi bārmeņi netika galā ar visu to klientu kvantumu. Tagad es viens pat sestdienas vakarā varu strādāt īpaši neiesvīstot. Apgrozījuma pieaugums ir tikpat kā apstājies un pašu ietirgojumu notur tikai augstās cenas. Nekas vairāk. Sākumā es domāju, ka tas ir tikai janvāra fenomens, jo pēc z-svētkiem vienmēr ir mierīgi, bet nē. Februāris darba daudzuma ziņā bija tāds pats kā janvāris. Pat pēc visiem minimālās algas paaugstinājumiem un neapliekamā minimuma pazeminājumiem. Izskatās, ka arī marts paies zem mierīgas zīmes, ja ne vēl mierīgākas. Principā man šobrīd izskatās, ka šogad Latvijā galu ņems daudzi ēdināšanas objekti un/vai uzņēmumi. Restorāniem, kas atrodas Vecrīgā apgrozījumu vēl daudz maz uztur ārzemnieki, bet arī tie pagājušo gadu bija stipri vairāk. Un, redzot mūsu super skaistos inflācijas datus un cenas, izskatās, ka labāk nepaliks. Tāda pati situācija šķiet ir veikalos, cilvēki it kā ir, bet neviens neko nepērk.

Problēmas restorānu pieprasījumā rada visai nopietnas problēmas arī preču piegādātājiem. Agrāk visas šitās firmeles saradās kā sēnes pēc lietus, jo tirgus gājā aumaļām uz augšu. Tagad es tos piegādātājus vnk ciest nevaru. Brīžiem sist gribu. Nu mēģina iesmērēt visu ko vien var un visādos (protams lielākos) daudzumos. Īpaši gribu izteikties par Rade Grupu, CIDO Grupu un Aldari. Šo firmu kretīnisms ir uzkāpis vnk fantastiskos augstumos. Rade Grupa jau trešo reizi nevar atvest man vajadzīgo alkoholu, bet iepriekš atvesto nepareizo nevar jau trešo reizi samainīt pret pareizo vajadzīgo. Visu laiku aizbildinās ar visādiem argumentiem un menedžerīte, kad viņai zvanu un stāstu par problēmu un vēlamo risinājumu klausulē tā nopūšas ar domu “nu ko viņi te vārās - pieņēmāt preci, aizmirstiet par mums un lieciet to savu nevajadzīgo preci kur gribat”. CIDO man visu laiku mēģina iesmērēt vairāk sulas kastes nekā vajag (attaisnojums - “oi atvainojiet sajaucām jūsu pasūtījumu ar citu”) un tagad piegādā kā minimums 2 mucas Lāčplēša alus. Agrāk varēja atvest arī vienu. Aldara merčandaizeri ir vnk kretīnisma iemiesojums. Visu laiku kā atnāk tā tik vervelē par savu Kiss sidru - “pasūtiet vēl, pasūtiet vēl, pārdodiet vairāk, citi objekti jau trešo mucu paņēmuši, jūs te vēl tikai ar vienu ņematies”. Un tad vēl pasaka, ka varētu drīz jau arī Carlsbergu uzlikt. Plus vēl iepriekš no Aldara varēja pasūtīt vienu mucu sidra, tagad minimums jau ir divas. Nu cenšas iesmērēt visu kā vien var. Starp citu - Aldara Kiss sidrs no mucas garšo pēc ūdens. Nu nav tas normāli, nu nav.

Ļoti gribu redzēt, kas būs Latvijā šī gada beigās. Es gan prom netaisos tīties, jo tīri labi māku izdzīvot arī inflācijas apstākļos un vēl ietaupīt 1/4 daļu algas.