Jautājums, kas man patīk vislabāk ir - Cik lielu algu tu saņem? Piemēram, sarunas laikā panesas runa par darbu un darbavietām un loģiski, ka uzzinot, kur strādā sarunu biedrs, gribas paprasīt arī par algas apmēru. Es parasti šo jautājumu uzdodu tikai informatīvos nolūkos personiskām vajadzībām, lai zinātu, cik konkrēts profesijas pārstāvis saņem un cik apmēram konkrētajā nozarē maksā. Ja nu gadījumā nākas pretendēt uz līdzīgu darba vietu, lai zinātu cik es drīkstu prasīt par savu darbu. Bet uzdodot šādu jautājumu sākas divi varianti:
1. algas apmēru pasaka, lai arī varbūt vilcinoties un rīstoties, bet tomēr kādu ciparu izdveš.
2. algu kategoriski atsakās teikt. Arī mēģinot dabūt kaut kādu aptuvenu informāciju, viss tiek slēpts, kā aiz seifa durvīm.

Jautājums - kāds ir iemesls tam, lai neteiktu savu ciparu, kas reizi mēnesī iekrīt kontā? Pirmkārt, iespējams darba līgumā ir atrunāts punkts par iekšējās informācijas (tai skaitā arī darba algas) neizpaušanu trešajām personām. Ja šo informāciju izpauž, tad tiek piešķirtas soda sankcijas. Taču tā kā es vēl joprojām nezinu nevienu uzņēmumu, kur būtu tik nenormāli drakoniski ar soda sankcijām pamatoti noteikumi, kuri tiek arī piemēroti, tad visbiežāk iemesls ir otrkārt - kauns par savu ciparu. Iespējams indivīds apzinoties, ka darbs, ko dara ir pietiekami zemu atalgots, vai arī nepietiekami novērtēts, slēpj savu algas apmēru, jo baidās no izsmiekla. Droši vien apzinādamies, ka līdzvērtīgas profesijas pārstāvji pelna vairāk vai arī vienaudži pelna vairāk citās profesijās.

Man piemēram ir pilnīgi pie kājas ko domā citi, kad atbildu uz šādu jautājumu. Es varu mierīgi pateikt ka saņemu 150 Ls mēnesī un apzinos, ka darbs ko daru nav grūts, principā pat haļava. Kāpēc citiem ir grūtības šajā jautājumā? - nezinu!