Šķiet pienācis laiks apmierināt tos, kuri grib baigi uzzināt, ko tad tajā Turībā māca. Ir pagājis pirmais mēnesis un redzami apmēram pirmie rezultāti, pirmie plusi un pirmie mīnusi.
Tātad kopumā ar Turību esmu pat ļoti apmierināts. Mācību process neliek saspringt un nervozēt, bet tas nenozīmē, ka viss ir arī nolaists kaut kur tik zemu, ka nu galīgi nav jāmācās. Nē tā nav. Lekciju un nodarbību saraksts ir manuprāt labākais, kādu vien esmu redzējis - respektīvi, uz skolu ejam trīs dienas nedēļā. Lieliski savienojams ar darbu un blakus aktivitātēm. Tālāk mazliet par priekšmetiem atsevišķi pastāstīšu.

Mikroekonomika. Cik zinu daudzi parasti sūdzas, ka šis nu ir tas garlaicīgākais priekšmets ekonomikas studijās. Nākamais garlaicīgākais ir makroekonomika. Bet ziniet - te tā nav. Lai cik garlaicīgs šim priekšmetam ir grāmatu saturs, lekcijas ir interesantas, pat ļoti interesantas. Lekcijas notiek tā - biku teoriju pastāsta, tad maziņš praktisks darbiņš, atkal biku teorija, atkal praktisks darbiņš. Par kladēm varam aizmirst, vienmēr dod izdales materiālus ar visiem slaidiem, ko rāda lekcijas laikā. Te nu daudzi uzreiz iedomājas - a paņemam izdales materiālu, parakstamies apmeklējuma lapā un aidā mājās. Sagribējāt. Nekā. Izdales materiāls satur veselu gūzmu tukšu slaidu, kurus parāda tikai lekcijas laikā. Tā kā ja grib iegūt tiešām kvalitatīvu materiālu no kā mācīties, nāksies vien pasēdēt tajās lekcijās un papildināt savas lapas. Kontroldarbos var izmatot visus materiālus (izņemot blakussēdētāju un palīdzību no zāles). Te nu arī cilvēki var padomāt - a kas tad, ņemam visu no materiāliem pārrakstam un vsjo - desmitnieks rokā. Arī nekā. Kad redzēju pirmo mikroekonomikas kontroldarbu, sapratu, ka tik vienkārši vis nebūs. Kontroldarbā iekļautas daudzas dažādas lietas, kuras ir jāizdomā uz vietas - tādas lietas kuras pat kā piemēri nav pieminēti lekcijās. Uz zināšanu pamatbāzes atbildi var izlobīt, bet nu tā - palīgmateriāliem principā jēga maza

Vadības psiholoģija. Arī interesanti. Principā mums kā topošajiem uzņēmumu īpašniekiem vai augstākā līmeņa vadītājiem māca manipulēt, pakļaut un izmantot cilvēkus savā labā viņiem pašiem to pat neapzinoties. Iemāca nolasīt citu cilvēku elementārāko ķermeņa valodu un šos signālus izmantot savā labā. Māca arī to kā veiksmīgi risināt sarunu un panāk savu sarunas laikā, tāpat kā sarunu apraut vai novirzīt uz nekurieni, ja sarunas mērķis ir kaut ko nostādīt pret mums vai iegūt mums nelabvēlīgu rezultātu (piem., pakļautā darba algas palielinājumu - he he he). Paralēli teorijai notiek arī semināriņi, kuros šis tas ir jāsagatavo. Pēdējo reizi bija jāanalizē atrastajās reklāmās izmantotie psiholoģiskie paņēmieni, lai ietekmētu patērētāju. Vērtīgs priekšmets. Arī var iztikt bez kladēm, dod nepilnīgu izdales materiālu, kuru lekcijās jāpapildina.

Angļu valoda. Nu te nu Turību var uzslavēt tā, kā nevienu citu augstskolu. Nebiju redzējis vēl tik ģeniālu angļu valodas mācīšanas metodi. Princips ir tāds - visi studenti sadalīti pa mazām grupiņām. Klasēs ir apaļais galds pie kura sēž pasniedzējs un studenti. Un visa nodarbība ir viena vienīga diskusija par konkrēto tēmu. Māca biznesa angļu valodu - nevis tur kaut kādi potaoes, jeans vai shop, bet gan enterprise, revenue un turnover. Angļu valodā māca, kā rakstīt veiksmīgu CV, kā darba intervijās pareizi atbildēt uz piņķerīgiem jautājumiem (What kind of salary are you expecting?) un citas dzīvē noderīgas figņas. Ir arī kontroldarbi, kuros zemāk par seši ir grūti dabūt. Pats pasniedzējs man vismaz nav latvietis vai krievs, bet gan itālis, kurš perfekti runā angļu valodā un vēl sešās citās valodās, tai skaitā pamatlīmenī arī latviešu valodā. Arī iztiekam bez kladēm, viss atrodams izdales materiālos, kurus - jā - nodarbībās jāpapildina.

Lietišķā informātika. man pilnīgi garlaicīgs priekšmets, jo maļ visu to pašu, ko jau vidusskolā un RTU lietojumprogrammatūrā izmala. No sērijas words, sekselis un powerpoints.

Finanšu matemātika. Nu te nu gan ir pēdējākais sviests. Principā ņem formulu, pārveido kā vajag un močī iekšā skaitļus. Pasniedzējs - šķiet, kaut kāds no RTU atnācis, jo viņa mācīšanas stils līdzīgs visiem RTU pasniedzējiem. Priekšmets it kā nav grūts, bet vajag mazliet loģiku, lai saprastu.

Ievads studijās. Vnk iepazīstina mūs ar studiju procesu un noskaņo mūs uz to, ka kādu dienu vadīsim nevis strādāsim. Pastāsta aktuālākas tendences Latvijā un pasaulē, un liek arī pašiem radināties meklēt informāciju par šodienas aktualitātēm. Kontroldarbi te nu gan ir interesanti - jāraksta par Turību un uzņēmējdarbības domu un ideju kopumā. Kontroldarbos uzdod kādus 10 jautājumus, kuros varētu izplūst un sacerēt viskautko, bet … nav laika. Pusotrā stundā (90 minūtēs) jātiek galā ar 10 izvērstajiem jautājumiem. Radina mūs ātri domāt un ļoti īsā laikā precīzi noformulēt domu.

Lieta, kas raksturīga visos priekšmetos - lielākais uzsvars tiek likts uz ŠODIENAS aktuālitātēm un nākotnes tendencēm, nevis iegrimst tālā pagātnē. Pasniedzēji ļoti operatīvi reaģē uz pārmaiņām Latvijā un pasaulē un cenšas to maksimāli iekļaut mācību materiālā. Respektīvi iegūtā izglītība ir moderna un up-to-date. Un tas mani priecē. Tas arī pagaidām būtu viss.

Pēdējā laikā kaut kā gadījies izmantot dažādu banku bankomātu pakalpojumus un ja godīgi tad bankomāta raksturs varētu būt viens no rādītājiem pēc kuriem izvēlēties savu banku. Tā kā jau otro gadu esmu uzticīgs Hansabankas klients, tāpēc loģiski visbiežāk lietoju tieši Hansabankas ATM. Un tomēr man Hansa bankomātos šis tas nepatīk. Pirmkārt, pogas. Varbūt tie, kas lieto Hansabankas ATM arī sūdzas par šo aparātu tastatūru. Pogas spiežas diezgan pagrūti, uz tāda padrellētāka automāta vispār pa dažiem taustiņiem jāsit. Es ar savu impulsīvo raksturu brīžiem izturēt nevaru šo bankomātu bremzīgumu, kuru rada tizli taustiņi. Arī izvēļņu noformējums (zilais fons, balti lodziņi) vairs neliekas saistošs. Daudz labāki ATM ir SEB Unibankai. Podziņas spiežas ļoti forši - godīgi sakot viņiem ir labākā klaviatūra kādu man nācies sajust uz bankomātiem, un arī viegli zaļais fons izvēlnēs man ir saistošāks. Krājbankai arī it kā nav ne vainas, Pareksa bankomātos man kretinē ārā ārkārtīgi mazais ekrāns. Nordea (vai Nord LB - nezinu īsti) bankomātos mani izkretinēja ilgais ceļš līdz tu tiec pie skaidras naudas. ATM pārprasa, vai ņemsiet skaidru naudu, tad kādā valūtā, tad cik daudz un tad vai vajag kvīti. Un tātad manas prasības pret bankomātu ir sekojošas: ērta un viegli spaidāma tastatūra un glīts, pievilcīgs izvēļņu noformējums. Un izrādās, ka manuprāt šobrīd vislabākie ir Rietumu Bankas bankomāti. Parasti atrodami Statoilos. Pogas tieši tādas pašas kā SEB automātos, bet izvēlnes izskats - tāds ar rozīnīti. Krāsu salikums un animācija tiešām ir baudāma acij. Līdz ar to man rodas iespaids, ka Rietumu Banka cenšas rūpēties par saviem klientiem.
Tā lūk.

Tā kā nesen nopirku jaunu datoru, vecais paliek šobrīd neizmantots. Un tagad ir parādījusies vajadzība to izmantot. Respektīvi uz vecā portatīvā datora vajag dabūt virsū Linux. Izvēlējos Ubuntu. Un tādad pēc neliela čakara ar Ubuntu instalācijas diska izveidi, beidzot palaidās Ubuntu instalācija. Viss it kā čiki briki, bet kaut ko sāk erroroties pie tīkla iestatījumiem. Kaut kas nepatika. Kaut ko saspiedu tur, bet nu Ubuntu uzinstalējās. Operētājsistēma startējās, bet nav pieejams internets un LAN. Izrādās laikam neatpazīst tīkla karti. Pēc konsultācijas ar zinošākiem cilvēkiem, Ubuntu tika pārinstalēts un nu jau viss aizgāja. Iemācījos nokonfigurēt tīkla iestatījumus un tiku arī internetam klāt no Ubuntu. Tā kā vēlāk vajadzēs instalēt specifiskas programmas, gribēju pamēģināt kādu programmu uzinstalēt, piemēram Flock. Un te nu es gribu vienkārši sākt lamāties, bļaut un pateikt visu ko es domāju par Linux. Kā var būt tik debīli sarežģīts instalācijas process. Pirmkārt, jau nācās meklēt internetā informāciju, kā to visu pasākumu instalē, jo redz Ubuntu viss nenotiek ar kaut kāda setup.exe faila atvēršanu. Jāver kaut kāds tur terminālis vaļā un jāraksta iekšā simtpadsmit dažādas burt-vārdu vārstījumu rindiņas. Ārprāts! Pēc trijiem mēģinājumiem un asas vārdu apmaiņas ar datoru, viss ko dabūju gatavu ir Flock ikona Applications mapē, kura nestrādā adekvāti. Tātad, mēģinājums kaut ko uzinstalēt izgāzās. Tāpat izgāja arī ar Adobe Flash, kuram instalācija šķiet ir vēl sarežģītāka.

Goda vārds, es sāku vienkārši iemīlēt Windows un pateikt paldies Bilam, ka viņa ražojumos viss notiek ar viena dubultklikšķa palīdzību. Es paņemu uzspiežu un ir, un strādā, un var lietot, un visu var saprast, un prāts mierīgs.

Iespējams es vienkārši kaut ko nesaprotu un kādam tas viss čakars ar Linux liekas afigenna vienkārši. Ienīstu!

Laikam tomēr arī uzrakstīšu par jautājumu, kas nodarbina daudzu cilvēku prātus attiecībā uz BA Turību - par to kādi ir tie studenti iekš Turības, no kādām ģimenēm nāk, cik biezi un vai nāk vnk pirkt diplomu vai tomēr mācīties.
Tātad, sāksim ar to, ka klasiskais iespaids par Turības studentiem ir tāds, ka tur jau mācās tikai miljonarku bērniņi, kuriem tikai papīrs vajadzīgs tāpēc, ka tādam ir jābūt, un Turība ir viena no vietām, kur to visvieglāk ir dabūt, respektīvi, nopirkt. Tāpat ir arī otra galējība - te nāk pilnīgi lohi un idioti, kuri dabūjuši tik vien kā E un F līmeņus un citas izvēles nav, kā mācīties tikai un vienīgi Turībā, jo atkal - te visu var nopirkt. Uzreiz varu pateikt, ka ne viens, ne otrs stereotips nedominē.

Tātad sākšu ar sava kursa apstāstu, pēc kura es spriežu par pārējiem Turības studentiem. Vispirms sāksim ar to, ka tā saucamie biezie, miljonarki utt, kuriem dzīves lielākā problēma ir izdomāt kur tusēt šovakar, no visiem studentiem sastāda apmēram 1/3 daļu. Piekrītu, principā daudz, un te rodas visi tie BMW X5, Mercedes Benz kupejas un Porsche Cayennne Turības autostāvvietā katru dienu. Bet ja godīgi tāda super zīmēšanās tomēr nenotiek. Varbūt esmu par maz vēl redzējis - nezinu, bet neviens baigi nezīmējas. Pārējās 2/3 studentu ir tā pati pelēkā tautas masa, kas sastopama jebkurā citā augstkolā. Taču daudziem studentiem, kas ietilpst šajās 2/3-daļās ir viena kopīga pazīme - viņu vecāki arī ir uzņēmēji. Un bērni mācās, lai iegūtu biznesa izglītību, lai turpinātu senču biznesu vai arī lai vienkārši kļūtu par pastāvīgiem un finansiāli neatkarīgiem cilvēkiem.

Par to otru mītu - idiotiem ar E un F līmeņiem. Jā ir tādi, bet ļoti skaitliskā mazākumā. Daudzi kuriem ir E un F līmeņi kaut kur, ir pilnīgi normāli cilvēki ar pilnīgi normālu domāšanu un pilnīgi normālu uzvedību un loģiku, tikai kā paši saka - kaut kas nepaveicās vai kaut kas nesanāca, līdz ar to ir E vai F. Nu gadās. Un tikai tāda iemesla dēļ viņi netiek Stradiņos, LU vai kaut kur citur.

Daudzi no Turībā studējošajiem māk labi un interesanti paši nopelnīt visai nemazas summas sev dzīvošanai. Un tas uzreiz ir manāms autostāvvietā, kur ir visai koptas automašīnas (varbūt ne tās jaunākās un šikākas), vannasistabā, kur vēl šodiem mētājās nevienam nevajadzīgas Polo Ralph Lauren apakšbikses un istabās, kur ir 3 portatīvie datori, televizors, mūzikas sistēmas, dārga kosmētika un kvalitatīvs apģērbs.

Tā lūk. Mazs ieskats Turības studentu vidē.

Kārtējo reizi nosolījos un kārtējo reizi lauzu savu solījumu vairs nekad neiegriezties SuperGetto veikalos. Šodien, izkāpjot no troļļuka, izdomāju, ka pa ceļam uz kojām kaut kas rijams arī biku jāiepērk. Turības rajonā viens no otra netālu ir 3 veikali - softcore Maksima, SuperNetto un Rimi. Uz Šmaksimu es kopš pēdējā šoppinga vairs neeju, bet uz Rimčiku gluži arī negribas vilkties (~200 no pieturas). Tieši pie pieturas ir SuperGetto. Tātad slinkuma vadīts ieeju šajā iestādījumā, un pirmais kas iecērtas degunā - kaut kādas suņu/kaķu barības smaka. Tāda tiešām intensīva. Izdomāju, ka paņemšu D-Light un Ādažu orģinālo čipsu paku. Taču pēc trīskārtējas veikala pārstaigāšanas sapratu, ka prātīgāk būtu bijis, ja būtu aizgājis uz Rimčiku. Domāju, ko ņemt un skatos uz precēm. Viss tur salikts nu tā, kā tīrākajā noliktavā. Man kaut kā liekas, ka agrāk šajos veikalos visu smukāk izvietoja. Tagad viss ķap ļap salikts. Tad vēl nesapratu, vai tās preces pārdod kastēs un iepakojumos, vai arī es varu plēst tās upakovkas vaļā lai paņemtu tikai vienu vienību. Kad ieraudzīju, ka viena tantiņa atplēsa kasti, lai paņemtu, kaut kādu tur kečupu, sapratu, ka tā var rīkoties. Nav man obligāti jāpērk 10 cukura pakas. Varu paņemt arī tikai vienu. Beigās pēc veikala izstaigāšanas neatradu ne D-Light, ne Ādažu orģinālos. Nopirku vafeles un kaut kādu lēto saldējumu.
Un protams - kārtējais solījums - nekad, NEKAD, vairs neiešu šajos veikalos.

Labi vairs nevaru nociesties. Nopirku jaunu portatīvo datoru. Kādu? To pašu OPEN datoru HP 6715b.
Viss ir tīri ok. Uzliku paralēli gan XP, gan Vista Business, sistēma laba, arī spēles var paspēlēt, cietais (160 GB) pietiks kādam laikam. Rupji rēķinot apmēram 4 reizes labāks par veco HP nx 9020.
Un tomēr man ir trīs neizprotamas un neatrisināmas problēmas, kuras pastāv gan uz XP, gan uz Vistas:
1: Man nedarbojas Wireless. Draiveri visi it kā ir, arī Device Manageris saka, ka viss ir kārtībā un tomēr nav. Vienu brīdi kaut kā parādījās taču pēc datora restarta pazuda. Un nav. Kādam varbūt arī ir šāda problēma?
2: Nedarbojas Bluetooth. Situācija tāda paša, kā iepriekšējā punktā aprakstīts.
3: Nestrādā Quick Launc buttoni. It kā varētu iztikt, bet viena no pogām ieslēdz/izslēdz WLANu. Arī vienu brīdi sāka darboties, bet nu jau kādas divas nedēļas klusē. Draiveri arī ir uzinstalēti, bet ņefig nedarbojas.

Piebildīšu, ka sanāca interesanti ar skaņu. Uz Vistas viss bija OK, taču uz XP sākumā skaņa nebija. Tikai tad, kad tika noņemti visi ar skaņu saistītie draiveri, un pēc tam pēc kaut kādas konkrētas secības atkal uzinstalēti, skaņa parādījās. Taču ar WLANu, BT un QL kaut kas nav. Vai ir kādi padomi, kā šamās lietas dabūt pie darbības?

Nu tad tā. Esmu šķīries no sava dzīvokļa Vecmīlgrāvī un pārvācies uz Turības kojām. Tas nozīmē, ka man tagad kādu laiku būs pieejams pilnīgi normāls internets, līdz ar to te raksti parādīsies daudz biežāk.

Šodien uzņēmējiem bija pirmā skolas diena un jāsaka, ka tāda interesanta. Sapazinos ar daudziem jauniem, foršiem cilvēkiem. Sākumā visi tādi nobijušies bija, es pats arī, bet pateicoties vienai ģeniālai lekcijai, izdevās lieliski sapazīties ar kādu daļu savu jauno kursabiedru. Un jāsaka, ka tejienes studenti atstāj daudz pozitīvāku iespaidu nekā citur. Visi tādi aktīvi, smaidīgi, starojoši, jautri utt. Šeit lielākais vairākums studentu ir meitenes, džeki tomēr biku mazāk. Tas pats arī kojās redzams - kaut kā pa gaiteņiem vairāk šiverē džuses, džekus tā grūtāk pamanīt. Mani protams tas tikai priecē.

Sāksim ar kojām. Kā jau agrāk rakstīju, istabiņās dzīvo četri cilvēki. Citas variācijas neeksistē. Pa četri un viss. 30 Ls mēnesī + katra lielāka elektroierīce 2 Ls + nets arī 2 Ls. Vannas istaba un virtuve gaitenī. Un te nu sākās man problēmas. Pirmajā rītā kojās uz vannas istabu gāju 4 reizes. Baigi biju pieradis pie dzīvokļa komforta un ērtībām. Nu jau jāsāk domāt, kā visu izdarīt ar vienu reizi. Virtuvi neesmu vēl lietojis, jo šobrīd pārtieku no McDonalda un Hesburgera. Jāsāk būs pārtikt arī no Statoila. Vnk koju virtuve nedod iedvesmu gatavot ēst pašam. Atkal atmiņā pāršalcas dzīvoklis. Istabas biedri tiešām baigi labie, jo var visu sarunāt. Pārkraujam mēbeles? Davaj. Iznesam to un to? Davaj. Saslēdzam kabeļus? Davaj. Ķīpenē kaut kā visi vairāk par sevi domāja, ķipa, es te pabūšu, jūs pārējie pielāgojieties. Kojas izremontētas un tīras. Labi strādājoša apsardzes firma. Regulāri iet reidos. Vienīgi vilciena sliedes aiz loga, un vilcieni brauc ik pa 15 minūtēm, bet sāku jau pierast. Kojās daudz meiteņu. DAUDZ. Un uz vannasistabu daudzas iet vienkārši dvielī aptinušās. Nu tāda īsumā tā dzīve te kojās. Nezinu vai ir labāk kā Ķīpenē vai nav.

Skola. Vnk perfekti. Vismaz no pirmās dienas iespaidi vislabākie. Nav pat tā jocīgā sajūta, ka kaut kas nebūs labi, kā man tas bija RTU 1.kursā. Viss ir baigi forši. Gan pasniedzēji, gan studenti. Iepatikās BATIS, caur kuru notiek visa info padošana gan studentiem, gan pasniedzējiem, darbu nodošana, materiālu saņemšana utt. Kaut kādas izmaiņas? Skaties BATISā. Nezini kur nodarbība? Skaties BATISā. Nezini, kāds pasniedzējs? Skaties BATISā. Nezini, kādi pārbaudījumi? Skaties BATISā. Vajag savus personas datus? Skaties BATISā. Cik pats apskatījos, tur var atrast visu nepieciešamo studiju procesam. Pats lekciju grafiks man liekas ideāls - 3 dienas pa 6 vai 7 stundām un viss. 4 dienas nedēļā brīvas. Tā lūk. Savienot ar darbu nevajadzētu būt dižām grūtībām. Katram studentam savs Turības e-pasts. Visi pasākumi par brīvu. Arī tagad tā Parex Studentu paradīze vai kā viņu tur sauc.

Ir protams daži mīnusi, kurus nepieminēju. Datorklasē biku aizvēsturiski datori. Ēdnīcā biku rindas, garajā starpbrīdī nevar pat īsti paspēt paēst. Datorklase kojās biju sap***a. Taču tas viss ir fuflo uz tā fona, ka viss parējais ir OK. Pat vairāk nekā OK. Cerības šobrīd daļēji jau attaisnojušās. Skatīsimies, kas būs vēlāk.

Pagaidām viss. Uz kādu laiciņu. Nelielu.