Kāpēc man patīk mans portatīvais dators?
Kruts modelis? Nē!
Jauns? Nē!
Super jaudas? Nē!
Viegls? Arī Nē!
Mans dators vairs nav nekāds dižais modelis. Jau divi ar pusi gadu vecs HP nx9020. Arī 1,3 GHz Celerons, 256 MB RAM, 40 GB cietais un citi tikpat neizteiksmīgi skaitļi manu datoru vairs neraksturo kā kaut ko baigi šiku un up-to-date. Taču ir viena lieta, kas man patīk savā datorā - tā ir izturība. Vakar dators pārdzīvoja kārtējo uzlidojumu - iegāzu klaviatūrā tasi karstas tējas. Un šodien strādā tāpat kā vienmēr. Iepriekš datorā tika iegāzta glāze Moskovskaja ar apelsīnu sulu. Toreiz biku ekrāns nomirgoja, taču nākamajā dienā turpināja strādāt kā smērēts. Tāpat visa sava mūža laikā n-tās reizes dators ir bijis kritis, netīšām atsities pret visādiem objektiem utt., izturējis lietu, galējus aukstumus (ziemā somā) un karstumus (vasarā svaigā gaisā). Un strādā vēl šo baltu dienu.
Jāatzīst, ka pēdējā laikā arvien vairāk domāju par to, ka savu nu jau pensijas vecuma datoru vajadzētu nomainīt pret kaut ko jaunāku, jaudīgāku, uz kura varētu aiziet arī pista-sista-vista. Ir kādi ieteikumi varbūt? Es pats skatos tikai uz jauno HP Pavilion sēriju.